Tehnoloģijas un zināšanas darbinieku iesaistei
Miljons vērts jautājums
8 maijs, 2017

Kas vieno Einšteinu, Pikaso, Stīvu Džobsu? Viņi mācēja uzdot pareizos jautājumus. Viņi bija sapratuši, ka jaunas un skaistas lietas sākas no viena īstā jautājuma. Monday pēta, kāpēc tik reti izdodas radīt inovācijas un kur pazūd mūsu prasme uzdot jautājumus.

Stratēģiskā jautāšana

Kas atšķir inovatorus no vienkārši labiem uzņēmējiem, kāpēc vieni rada kaut ko izcilu, bet citi tirgo McDonald hamburgerus? Kādas prasmes vai darbības ir izšķirošas? Meklējot atbildes sešu gadu garumā, pētnieki nonāca pie secinājuma – brīnumi sākas ar jautāšanu! Un neiztikt arī bez novērošanas, eksperimentēšanas un socializēšanās. Jautāt – tas taču nevarētu būt tik vienkārši! Jo kāpēc tad pasaulē rodas tik maz inovāciju un jaunu kompāniju? Vai varbūt mēs neprotam uzdot īstos, zelta vērtos jautājumus?
Google, Apple uzņēmumos un Silīcija ielejā visi ir pārņemti ar Zenovation (Zen principi+inovāciju stratēģijas). Zen princips balstās dzenbudismā un nozīmē -“iegūt iesācēja prātu, kas ir tukšs, brīvs no eksperta zināšanām un ieradumiem, līdz ar to tas redz iespējas un lietas, kādas tās ir šeit un tagad. Iesācēja prāts no eksperta prāta atšķiras ar to, ka pirmajam vienmēr ir daudz iespēju, otrajam – tikai dažas, toties gana šķēršļu”. Zen – tas savā ziņā ir bērna prāts. Tāds tas bija gan Pikaso, gan Einšteinam. Bērnu psiholoģe Alisona Gopnika apgalvo, ka izcili zinātnieki un bērni mācās vienādi – pētot un eksperimentējot.
Kad inovatori vai mākslinieki runā par atgriešanos bērna prātā, viņi domā par divām lietām. Pirmā – redzēt lietas bez birkām, etiķetēm, kategorizācijas. Jo tiklīdz lietas tiek ieliktas kastītē, tās šķiet pārāk labi zināmas un mēs par tām vairs necenšamies domāt, pat nepamanām. Un otra – nebaidīties būt ievainojamam, pazemīgam, uzdodot naivus un šķietami neiederīgus jautājumus.

Ko dara jautājumi

Jautāšana aktivizē labējo smadzeņu puslodi, kas ir atbildīga par mūsu radošumu. Tā izraisa nebijušas ideju asociācijas, stimulē mūs intelektuāli un atver prāta noslēpumainākās daļas. Jautāšana veic ļoti būtisku darbu – tā māca dzīvot nenoteiktībā. Jautājums mums liek domāt par to, ko nezinām, bet ko gribam uzzināt, ko gribam darīt atšķirīgi. Jautāšanas virzītājspēks ir vēlēšanās uzzināt. Jautājums ir ceļojuma sākums, tas ir kā gaismas stars uz mērķi, kurā gribam nokļūt. Atbildes ir jau beigu sākums.
Sebastjans Tērns, online uiversitātes Udacity dibinātājs, inženieris, MIT profesors un Google eksperimentālās pašvadības mašīnas izgudrotāju komandas vadītājs uzskata, ka pastāv divvirzienu attiecības starp jautāšanu un inovācijām. Proti, jautājumi ir ceļš, kas nekad nebeidzas. Savukārt inovācija nozīmē mēģināt formulēt arvien jaunus jautājumus, kas izriet no jau atbildētajiem.

Brīnišķīgi, miljonu vērti jautājumi

Jautājumi var būt sākums lieliskām kompānijām. Tikai svarīgi neapstāties pie pirmā jautājuma un atbildes uz to. Pārkāpiet pieņēmumus un robežas. Lūk, daži piemēri.
Viesnīcu biznesa drauda, kompānijas Airbnb dibinātāji 2007. gadā sāka ar izmisuma jautājumu – kā mēs varētu samaksāt īri? Risinājums – izīrēt savu dzīvoklīti uz pāris dienām. Pieprasījums bija pārsteidzošs. Tas rosināja nākamo jautājumu: “Kāpēc cilvēki nevar atrast normālu viesnīcu uz pāris dienām?”. Atbilde – dažās pasaules vietās un noteiktās sezonās viesnīcu nepietiek visiem, tās ir pārāk dārgas (Sanfrancisko vai, piemēram, konferenču sezonā). Tad viņi uzdeva nākamo jautājumu: “Kā būtu, ja mēs izveidotu savu mājas lapu un tur piedāvātu savus un draugu dzīvokļus?”. Un tad jau nākamais: “Kā būtu, ja mēs to piedāvātu citiem cilvēkiem, kas grib izīrēt savas mājās uz neilgu laiku? Un ja nu mēs to izdarītu visā pasaulē?”
Vai arī – Netflix (video īres kompānija) dibinātājs, kaislīgs kinomāns, kas līdz tam īrēja filmas parastā videonomā. Reiz viņš bija ļoti saniknots par soda naudu, kas bija jāmaksā par laikus neatdodu filmu. Viņa bizness sākās ar jautājumu “Kāpēc man par to vajadzētu maksāt?” Un tad nākamais: „Kāpēc video īres bizness nevarētu darboties līdzīgi kā sporta klubs?” Un tad, kādu brīdi darbojies īres biznesā, viņš uzdeva nākamo miljonu vērto jautājumu: “Ja nu mēs sāktu ražot paši savas filmas?”
Savukārt Polaroid īpašnieks atvaļinājumā laikā sadzirdēja savas četrus gadus vecās meitiņas jautājumu: “Kāpēc mums ir jāgaida, lai dabūtu bildes?”. Tieši šis 1943. gadā uzdotais jautājums mainīja spēles noteikumus gadsimtiem pierastajā fotoaparātu un vēlāk fotogrāfiju izgatavošanas biznesā.

Sīknaudas vērti jautājumi

Case Wester universitātes profesors Deivids Kūperraiders, kurš attīstījis tā dēvēto “pateicīgās uzziņas teoriju” (appreciative inquire), uzskata, ka organizācijas pievelkas, pielāgojas tiem jautājumiem, ko tās uzdod. Ja vadītāji uzdod tādus jautājumus kā “kāpēc mēs atpaliekam no konkurentiem, kas pie tā vainojams?”, tad agrāk vai vēlāk tas atspoguļosies uzņēmuma kultūrā. Piemēram, izpaužoties kā bailes (no kļūdām, no vadītāja, no nākotnes), kas savukārt rada sastingumu – soli pa kreisi (no noteikumiem)– šaus, solis pa labi…
Tas attiecas tiklab uz valstīm, kā ģimenēm un indivīdiem. Ja tev gadās grūta situācija, tu vari jautāt tā – ak,mans Dievs, ko nu lai mēs darām? Un tu vari jautāt arī šādi – ja nu šīs pārmaiņas mums nozīmē iespēju? Kā mēs varētu iegūt vislielāko labumu no šīs situācijas?
Diemžēl mēs uzbūvējam hierarhiju, sistēmas, metodoloģijas, noteikumus un nepaliek laika un spēka uzdot jautājumus.

Kāpēc nejautājam?

Neirologs Džons Kounioss atzīst, ka diemžēl mūsu smadzenes vienmēr atrod ceļus un veidus, kā samazināt mentālo slodzi, un viens no tādiem veidiem – pieņemt visu gatavu (vai vienkārši ignorēt) bez jautāšanas. Mēs nereti strādājam un dzīvojam autopilotā. Tas ietaupa mūsu enerģiju, padara iespējamu multitaskingu, vairo efektivitāti. Diemžēl mēs pie tā pierodam, un kad beidzot ir vajadzība kaut ko mainīt (tas attiecas arī uz personīgo dzīvi),esam iestrēguši un izmisuši, atkal meklējam gatavās atbildes (kādreiz tās deva reliģija), ejam pa riņķi un netiekam ārā.
Otrs veids– tas ir grūtāk pārvarams – nezināšana mūsu kultūrā ir kauns. Tāpēc mēs labāk paklusējam, ja ko nezinām.
Nākamajā rakstā par to, kad un kāpēc mūsos pazūd māksla uzdod jautājumus un kā iemācīties to atkal no jauna.

Izmantoti avoti:
http://steveblank.com
http://www.davidcooperrider.com
http://www.amazon.com/More-Beautiful-Question-Inquiry-Breakthrough/dp/1620401452/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1411532534&sr=8-1&keywords=a+more+beautiful+question