Tehnoloģijas un zināšanas darbinieku iesaistei
Latvija ieiet krīzē ar ļoti zemu uzticību uzņēmumu vadībai
21 APRĪLIS, 2020

Uzticība vienmēr ir bijusi vērtīgāka par naudu. Šajos neskaidrajos apstākļos tās nozīme kļuvusi vēl lielāka. Uzņēmumu vadītājiem, kuru galvenais uzdevums ir vest aiz sevis kolektīvu, būtu jāapzinās uzticības kredīta milzīgā loma un jāiegulda tās veidošanā.

Tomēr jaunākā Motify veiktā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pētījuma rezultāti izgaismo citu ainu. Pētījuma dati signalizē, ka šajā krīzes situācijā sava uzņēmuma valdei uzticas tikai 29% darbinieku. Iespējams, ir vērts aizdomāties, kā tas ietekmē organizāciju, tās rīcībspēju, tās darba efektivitāti, tās konkurētspēju.

Ne visos Latvijas uzņēmumos ir tik kritiski zems uzticības līmenis vadībai. Pētījuma dati rāda, ka organizācijas ar augstiem darbinieku iesaistes rādītājiem bauda arī augstākas darbinieku uzticības augļus. Citiem vārdiem - uzņēmumu ieguldītais darbinieku iesaistes veidošanā, krīzes laikā atmaksājas ar uzviju.

Piemēram, uzticība uzņēmuma valdei starp iesaistītajiem darbiniekiem ir vairāk kā 2.3 reizes augstāka kā valstī caurmērā - valdei pilnībā uzticas 67% iesaistīto darbinieku.

Šeit neliels ieskats atšķirībās starp iesaistīto un neiesaistīto darbinieku atbildēm:

Bāze: n=513, visi 18-63 gadus vecie respondenti, “Piekrīt” un “Pilnīgi piekrīt”, %

Uzticība vadībai ietver vairākus aspektus. Visvājākais starp tiem ir uzticība valdes komunikācijai – tikai 22% darbinieku domā, ka valde darbiniekiem vienmēr saka taisnību. Un tikai 23% no nodarbinātajiem uzskata, ka valde izprot darbiniekus un ņem vērā kolektīva intereses. Tādēļ nav pārsteigums, ka tikai 23% no darbiniekiem pilnībā atbalsta valdes lēmumus.

Diemžēl, nav daudz arī tādu cilvēku, kas tic uzņēmuma valdes spējai izvest organizāciju no šīs krīzes, tādi ir vien ceturtā daļa jeb 25%.

Kā palielināt kolektīva uzticēšanos organizācijas vadībai? Dati rāda, ka uzticēšanās valdei ir cieši saistīta ar vairākiem faktoriem.

Piemēram, ar ...

  • Uzticēšanos savam tiešajam vadītājam – 87% no tiem, kas uzticas valdei, uzticas arī savam vadītājam;
  • Pārliecību, ka uzņēmums tiek labi pārvaldīts – 86%;
  • Sociālo drošību – 86% nebaidās par savu darba vietu;
  • Regulāru vadības komunikāciju – 82% no tiem, kas uzticas valdei, saņem regulāru komunikāciju par to, kas notiek uzņēmumā;
  • Atklātību saskarsmē ar darbiniekiem – 82%;
  • Psiholoģisko drošību jeb iespēju brīvi paust savu viedokli un ierosinājumus – 72%.

Nozīmīga ir valdes empātija – 84% no tiem, kuruprāt, valde izprot darbiniekus un ņem vērā kolektīva intereses, uzticas valdei.

Labi strādā arī tādas, it kā pašsaprotamas, lietas, kā vārdu un faktu saskaņa – 77% no tiem, kam šķiet, ka valde darbiniekiem vienmēr saka taisnību, pilnībā uzticas valdei.

Nedrīkst aizmirst arī par taisnīgumu – valdei pilnībā uzticas 71% no darbiniekiem, kuri uzskata, ka  attieksme no valdes puses pret visiem darbiniekiem uzņēmumā ir līdzvērtīga. Kurpretī starp tiem, kas tā neuzskata, valdei uzticas tikai 23%.

Kopsavelkot varam izvirzīt hipotēzi, ka kolektīva uzticība valdei un vadībai ir cieši saistīta ar darbinieku iesaisti, uz kuru milzīgu iespaidu atstāj tādas vadītāju kompetences kā “Raksturs” (darbu saskaņa ar vārdiem), “Komunikācija”, “Psiholoģiskā drošība” un “Citu attīstīšana”.

Jautāsiet - ar ko sākt, gadījumā, ja arī jūsu organizācijā novērojamas zema uzticības līmeņa pazīmes? Vienā vārdā – jāsāk ar komunikāciju. Tikai ļoti svarīgi, lai galvenie ziņojumu devēji būtu cilvēki, kuru sacītajam darbinieki uzticas.


Par pētījumu:
Lai noskaidrotu darbinieku noskaņojumu COVID-19 izraisītās krīzes laikā, marta pēdējās dienās un 1.aprīlī Motify veica 513 darbspējas vecuma Latvijas iedzīvotāju tiešsaistes aptauju.