Tas, kurš piedzīvojis vairākas krīzes, zina, ka nākamā nekad nav tāda pati kā iepriekšējā, un ka nākamo nekad neizraisa tie paši iemesli, kas iepriekšējo. Tātad tai nav iespējams sagatavoties, rīkoties pēc plāna. Bet, ja mēs, vadītāji 2008.gada krīzē būtu mēģinājuši būt pazemīgāki, rūpīgāki, empātiskāki, iespējams, krīze mums visiem būtu bijusi mazāk sapīga. Mēs, kuri to piedzīvojām, to atceramies un, nu šī ir iespēja, parādīt, ka esam mācījušies no kļūdām, ka esam norūdījuši savu raksturu.
- Sākām mācīties strādāt attālināti. Tas nozīmē jābūt ļoti skaidri definētiem un precīzi komunicētiem mērķiem, uzdevumiem un prioritātēm. Skaidrība un vienkāršība ir pretstats sarežģītībai un nenoteiktībai.
- Strādājot attālināti, tā ir lielā iespēja iemācīties atteikties no komandējoša un vai kontrolējoša vadības stila, un vairāk paļauties uz darbinieku iesaistījumu un atbildību. Ļaujiet justies darbiniekiem atbildīgiem.
- Strādājot attālināti, neļaujiet justies darbiniekiem aizmirstiem. Organizējiet iespēju „satikties“ mazajām komandām virtuāli, un komunicējiet ar katru individuāli vismaz pusstundu nedēļā, pārrunājot viņa mērķus, grūtības, sasniegumus un sajūtas.
- Krīzēs informācija ir bagātība, visi tās alkst. Vadītāji to kontrolē. Dalieties ar aktuālu informāciju un jaunumiem. Krīzēs informācija un situācija var mainīties ātrāk kā parasti, un lēmumi ir jāpieņem ātrāk kā parasti. Šī nav reize, kad paļauties tikai uz inutīciju. Atceraties – sagatavoties, tēmēt, šaut – pieeju. Vaicājiet savu darbinieku idejas par situācijas risinājumiem, viedokli par faktiem, kuri ir jūsu rīcībā un ar kuriem varat dalīties. Ļaujiet darbiniekiem justies vērtīgiem un nozīmīgiem! Klusums ir vissliktākais – tas rada bažas, aizdomas un atstumtību.
- Izrādiet patiesu empātiju. Apkārt ir nenoteiktība, bailes un apmulsums. Krīzes situācijās cilvēki atgriežas pie pamatvajadzībām – drošības un izdzīvošanas. Vai mēs varam būt vadītāji, kuri neieslēgsies savā kabinētā un savā izmisumā? Vai mēs spēsim kaut mazliet nomierināt un iedvest pārliecību – būs labi …. un būsim, kuri pirmie atteiksies no savām privilēģijām un algām.
Vadītājus par līderiem padara krīzes. Viņi no tām var iziet stiprāki, gudrāki, cilvēcīgāki un, iespējams, paveikuši kaut ko maģisku un lielu. Līderība ir dāvana, kuru pasniedz tie, kas jums seko. Jums jābūt tā cienīgam.
Lai mums visiem izdodas!
