Vai viegli būt vidējā līmeņa vadītājam?

Hei, nodaļu vadītāji, komandu līderi un supervīzori, visi, kas atrodas starp ierindas darbiniekiem un augstākā līmeņa vadītājiem, kā jūs jūtaties? Mēs tā jautājam, jo saskaņā ar nesen veiktā Kolumbijas universitātes Mailmana Publiskās veselības skolas pētījuma (UK) rezultātiem ir pamats uztraukties tieši par jūsu veselību un labizjūtu.

Tieši vidējā menedžmenta darbinieki, salīdzinot ar zem un virs viņiem hierarhijā strādājošiem darbiniekiem, ir vairāk pakļauti depresijai. Aptaujājot vairāk kā 20 tūkstošus dažāda līmeņa darbiniekus, pētnieki secināja, ka 18% vidējā līmeņa vadītāji, salīdzinot ar 11% augstākā līmeņa un 12% zemākā līmeņa darbiniekiem, pēdējo 12 mēnēšu laikā ir cietuši no depresijas uzliesmojumiem. Iespējams, ka atšķirība nav tik liela, lai vidējais vadības līmenis sāktu uztraukties, bet diemžēl arī citi pētījumi liecina, ka tieši šī darbinieku grupa ir arī darbā visnelaimīgākā. Tā, aptaujājot vairāk kā 300 tūkstošus darbiniekus par laimes sajūtu darbā, viņi atklāja, ka darbā visnelaimīgākie 5% strādā vidējā vadības līmenī.

Kāpēc viņi ir nelaimīgi?

Kādi ir iemesli viņu neapmierinātībai un depresijām nav grūti uzminēt. Viņi no vienas puses it kā ir iespiesti starp augstākā līmeņa vadītājiem un stratēģiem, viņu stratēģiju realizāciju, kuras viņi paši visbiežāk nav veidojuši un, iespējams, pat tām netic. Un no otras puses – starp darbiniekiem, kuri viņiem jāvada, jāiedvesmo un jākontrolē. Viņi saņem sūdzības, žēlabas, neapmierinātibu, kritiku no abām hierarhijas pusēm. Viņiem jāiespēj iekļauties projektu termiņos, arī tad, kad viņiem pakļautie darbinieki tos nav ievērojuši. Viņiem jauzņemas atbildība un jāliek lietā izdoma, kā realizēt izmaiņas projektu konceptos, termiņos un tāmēs. Kad iestājas lielākas vai mazākas krīzes, tieši vidējā līmeņa darbiniekiem jāuzņemas no darba atlaisto darbinieku pienākumu slogs. Tieši tāpēc šie darbinieki strādā no 45 līdz pat 60 stundām nedēļā, vairāk cieš no bezmiega, ko izraisa uztraukumi par darbu un trīs ceturdaļas no viņiem mēdz strādāt arī tad, kad ir slimi. Viņi jūtas izolēti un pamesti, viņi ātri zaudē ambīcijas un iniciatīvu, nevēloties uzņemties papildus izaicinājumus.

Un piedevām viņiem kaut kā jātiek galā ar apziņu, ka par viņiem pārējie domā ne tās labākās domas. Nu, piemēram, viņiem pakļautie darbinieki uzskata viņus par sīkiem birokrātiem un izstrādinātājiem. Savukārt tie, kas strādā virs viņiem, domā, ka viņi ir lielākie pretinieki pārmaiņām un inovācijām. Finansisti viņus mēdz uzskatīt tikai par dārgām izmaksām, kas it kā neko nedara un tēlo ļoti aizņemtus.

Tas viss rezultējas stresā, pārgurumā, pārpūlē, darba un personiskās dzīves līdzsvara zudumā. Šajās pozīcijās viņi visbiežāk izdeg, apstājas savā karjeras uzrāvienā un izstājas, lai kādu laiku padomātu par dzīvu vai atrastu savu sapņu darbu.

Kā viņiem palīdzēt?

Bieži vien vidējā līmeņa vadības amatos viņi nokluvuši, pateicoties lieliskām darba spējām un labām speciālistu zināšanām. Nonākot vadības pozīcijā, viņiem vissbiežāk nav administratīvā darba pieredze, trūkst specifisku tehnoloģisko un IT prasmju, kā labāk vadīt projektus un komandas. Tas rada papildu stresu un papildus darba stundas, lai to apgūtu.

Gadījumā, ja šo darbinieku vadītājs pacenstos izdibināt, kā “pusvadītājam” varētu palīdzēt, viņš saņemtu šādu vēlmju sarakstu:

  • labāku divvirzienu komunikāciju ar top vadības līmeni,
  • savlaicīgu un skaidri formulētu informāciju,
  • mazliet vairāk resursu,
  • apmācības par jaunākajām tehnoloģijām un darbinieku motivāciju,
  • vairāk brīvības, autonomijas stratēģiju realizācijā un inovāciju izstrādē,
  • mazliet vairāk cieņas un novērtējuma.

Ak, jā, ja vēl padotie pateiktu labu vārdu! Vai tas būtu par daudz gribēts?

Lai Tev izdodas pārdzīvot un pozītīvi piedzīvot vidējā līmeņa vadītāja amatu!