If you are going through hell, keep going– kādreiz teica Vinstons Čerčils. Tas, vai vadītājs spēs turpināt iet caur grūtībām vai padosies, var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, sākot no ģenētiskām molekulām un bērnības kaimiņiem līdz pašdisciplīnai nemītīgi pāraugt sevi. Šajā rakstā par to, kā varam trenēt izturību jebkurā vecumā un “mājas apstākļos”.
Izturības jēdziens līderības kontekstā uzplauka jau 21. gadsimta pašā sākumā, lai labāk izprastu to organizāciju konkurētspēju un labāku sniegumu, kas pārvarējušas krīzes. Atbilde ir – organizācijas izturētspēju raksturo tās dalībnieku kolektīvā izturība, kas, pirmkārt, un, iespējams, galvenokārt, sākas ar vadītāja izturību.
Cilvēka izturības līmenis vairāk nekā izglītība, vairāk nekā pieredze, vairāk nekā apmācība nosaka to, kurš gūst panākumus un kuram neveiksies. Tā tas ir vēža nodaļā, tā ir Olimpiskajās spēlēs un sēžu zālē. – Dīns Bekers,Adaptive Learning Strategies dibinātājs,
Izturības ilūzijas un lamatas
Daudzi vadītāji parasti iekrīt lamatās domājot, ka … problēmas, stresa apstākļi, Covid pāries, ka mums tikai jāpārlaiž vērta, jāiebāž galva smiltīs, vai jāpaslauka tas viss zem paklāja, jāpaņem atvaļinājums …. un lietas atgriezīsies “normālā stāvoklī”. Visticamāk, ka nenoteiktība, pārmaiņas, darbinieku vēlmes pēc… , patērētāju uzvedības izmaiņas … kļūs par jauno normālību, un vadības konteksts, visticamāk, nākotnē kļūs haotiskāks un saspringtāks. Ilūzija ir vienkārši domāt, ka mums jāiztur vai “pagaidām” kaut kā jāiemācās pārvaldīt šie stresa simptomi.
Tradicionālā stresa pārvaldības pieeja piedāvā tādas taktikas kā elpošana, vingrinājumi, sarunas, laika un prioritāšu pārvaldību kā veidus, kā mazināt un pārvaldīt stresu. Lai arī tās ir noderīgas, tās bieži ir atbildes reakcijas uz konkrētiem pārslodzes un stresa simptomiem. Šī pieeja, ja tā var teikt ir vērsta uz īstermiņa rezultātu un atšķiras no visaptverošas ilgtermiņa stratēģijas, kas attīsta mūsu izturības spēju.
Izturības metakompetences attīstīšana ļauj vadītājam reaģēt uz dzīves izaicinājumiem un līkumiem ar konsekventu radošumu, atjautību un klātesamību. Tāpat kā veselības aprūpes iejaukšanās ir vērsta uz pamatcēloņiem, nevis simptomu ārstēšanu, arī izturības stratēģija ir dziļi attīstoša, nevis taktiska. Tas rada ilgtermiņa efektivitāti un apmierinātību, nevis vienkārši īstermiņa komfortu un atvieglojumu.
Mājas darbs – trenēt sevi ar jautāšanu
Izturības un elastīguma veidošana prasa praksi. Pieci elementi – Mērķis, Perspektīva, Partnerattiecības, Aktivitāte un Prakse – ir pamatelementi, izstrādājot personīgo izturības stratēģiju.
Katrs no tiem aptver lielu teritoriju. Katra elementa spēku dod sestais: jūsu spēja izprast un izvēlēties, kā sadalīt uzmanību un kur koncentrēties, un rīkoties.
Mērķis. Uzturot skaidru un nelokāmu fokusu uz to, kam jūsu darbs kalpo.
Ir pienācis laiks, kad mūs vada zvaigznes, nevis katra garām braucoša kuģa gaismas. – Omārs Bredlijs
Izturīgie līderi ir saistīti ar organizācijas mērķi. Viņi ir identificējuši mērķi, kas ir ne tikai personīgi nozīmīgs, bet arī rezonē ar sabiedrību. Mērķis kļūst par pašorganizēšanas principu, kas viņus aktivizē un vada.
Pajautājiet sev:
- Kāds ir mans mērķis?
- Kā labā es daru, ko daru?
- Kāda ir saikne starp to, ko ikdienā daru, un to, kam kalpo tas, ko daru?
- Ko es daru katru dienu, lai atgādinātu sev par šo saikni? (piemēram, izlieciet savā kabinēta fotogrāfijas kas atgādina par tiem, kuriem jūsu centieni galu galā kalpo.)
Perspektīve. No iespējamām perspektīvām izvēloties tās, kas maksimāli atbrīvo.
Mēs nevaram kontrolēt pasauli, bet mēs varam kontrolēt, kā mēs par to domājam. – Valters Mišels
Pēdējā no cilvēka brīvībām ir izvēlēties savu attieksmi neatkarīgi no apstākļiem.- Viktors Frankls
Vadītājiem ir jābūt gudriem savas perspektīves izvēlē, jo laika gaitā tā kļūst par viņu patiesību, kas viņus stagnē vai virza pretim jaunām lietām. Mūsu attieksme un filtrs vai objektīvs, caur kuru mēs redzam un interpretējam pasauli, notikumus, citus, ir ārkārtīgi subjektīvs un arī atvērts pārmaiņām. Izturīgie līderi izvēlas skatīt vairākas perspektīvas, “iekāpt citu kurpēs” un dod priekšroku tādām perspektīvēm, kas piešķir enerģiju un spēku un paplašina iespējas. Ar disciplīnu, laiku un praksi mēs varam iemācīties lietot vairākas perspektīves un atpazīt tās, kuras paplašina mūsu objektīvu. Tā rodas optimisms un spēja saskatīt radošās iespējas visdažādākajos apstākļos.
Pajautājiet sev:
• Kāda man šobrīd ir perspektīva situācijai, kas man šķiet bezcerīga, ierobežojoša vai tracinoša?
• Kādas alternatīvas perspektīvas ir pieejamas šai pašai situācijai?
• Kādus pierādījumus es varu atrast, lai atbalstītu katru no šīm perspektīvām?
• Kura perspektīva ir enerģiskākā, izturīgākā un dodošākā?
Partnerības. Alianses veidošana ar tiem, kuriem ir kopīgas vērtības, mērķi un nodomi, un ar kuriem var virzīties uz priekšu.
Ja mēs esam kopā, nekas nav neiespējams. Ja mūs sašķels, visi piedzīvos neveiksmi. – Vinstons Čērčils
Cilvēki pēc būtības ir sociālie dzīvnieki; mēs darbojamies un uzplaukstam attiecībās. Tas ir nepārtraukts un prasīgs darbs to attiecību tīmeklī, kurās mēs pastāvam, caur ko mēs varam paveikt lielākas un mazākas lietas, gūt gandarījumu, labizjūtu un pat labklājību. Izturīgie līderi veido partnerattiecības ar cilvēkiem, kuri var palīdzēt paveikt to, ko viņi vēlas, un palīdzēt saglabāt enerģiju un optimismu. Izturīgie līderi atrod arī stratēģijas, lai mazinātu to attiecību negatīvo ietekmi, kas viņus iztukšo.
Pajautājiet sev:
• Ar kuriem man ir kopīgas intereses … (kādā) sarežģītā situācijā?
• Kuras attiecības sniedz atbalstu un palielina manu enerģiju?
• Kādu noderīgu atbalstu vai resursus es varētu pieprasīt?
• No kā es varētu šo atbalstu iegūt?
Proaktivitāte. Koncentrējoties nevis uz šķēršļiem, bet uz to, ko konkrētā situācijā var izdarīt, un aktīvi to inicējot.
Dievs, dod man lēnprātību pieņemt lietas, kuras nevaru mainīt, drosmi mainīt lietas, ko es varu, un gudrību zināt atšķirību. – lūgšana
Proaktivitāte ir pretpols “iemācītai bezpalīdzībai”, pazeminošam un novājinošam psiholoģiskam stāvoklim, kurā cilvēks tic, ka jebkas (vai kaut kas konkrēts), ko viņš dara, neko nemainīs. Panākumu atslēga ceļā uz izturību ir spēja stindzinošās situācijās turpināt stūrēt, nevis iesēsties blakus vai aizmugurējā sēdeklī (metafora). Proaktivitāte izpaužas gan kā to darbību identificēšana, kuras visticamāk dos vislabākos rezultātus, gan šo darbību neatliekama veikšana.
Pro-aktīvs vadītājs pieņem lietas, kuras mēs nevaram kontrolēt, un uztur attieksmi, ka jebkurā situācijā mēs varam atrast kaut ko, ko mēs varam kontrolēt,proti, kādu aktivitāti mēs varam veikt. Koncentrēšanās uz to, ko mēs varam darīt, komandai būs daudz spēcinošāka un radošāka nekā uzmanības pievēršana visiem iemesliem, kāpēc mēs neko nevaram izdarīt.
Pajautājiet sev:
- Domājot par …. izaicinošo situāciju, kurus faktus ir pienācis laiks vienkārši pieņemt kā negrozāmus, neietekmējamus?
- Kādos apstākļos es sev saku, ka es neko nevaru darīt, lai gan patiesībā man ir pat vairākas izvēles?
- Kura ir visvienkāršākā darbība šajā situācijā, ko es sev neesmu ļāvis pamēģināt?
Prakse. Iesaistīšanās konsekventā un atbalstošā mentālā, fiziskā, sevis iepriecinošā atjaunošanas praksē
Nepārtraukta prakse – nevis spēks vai inteliģence – ir atslēga, lai atraisītu mūsu potenciālu. – Vinstons Čērčils
Ja jūs nepraktizējat, neesat pelnījis uzvaru. – Andrē Agasi
Noteikti atceraties teicienu, ka māceklim nepieciešami 10 tūkstoši mēģinājumu, lai kļūtu par meistaru. Neirozinātnes pētījumi rāda, ka uzvedības vai darbības atkārtošana, pievēršot tai mūsu pilnu uzmanību, noved pie smadzeņu pārveidošanās. Šīs neiroplastiskās izmaiņas rada jaunu neironu ceļu sistēmu, kas saistīti ar ieradumu, uzvedības nostiprināšanu. Jo vairāk mēs atkārtojam konkrētu darbību vai uzvedību, piemēram, nomierināmies haosa vidū vai izvēlamies izteikties, kad baidāmies, vai arī veicam jaunu darbību sarežģītā situācijā, jo vairāk šī uzvedība kļūst par daļu no mums, kas mums ir “normāls” un automātisks.
Pajautājiet sev:
• Ko es regulāri daru, kas mani enerģizē un atjauno?
• Kādas rutīnas esmu izmantojis agrāk, kas bija konsekventas, atbrīvoja stresu, palielināja manu ikdienas kārtību, efektivitāte, vitalitāti un enerģiju?
• Kādu praksi es varu sākt tagad, kas trenēs manu izturību?
Tagad tik uz priekšu!
Noliegums, nomākta un iemācīta bezpalīdzība patiesībā ir trenēti ieradumi. Tās ir perspektīvas, kuru pamatā ir stāsts par pasauli, nevis objektīvs pasaules apraksts. Atkārtota sev iestāstīšana, ka mums nav citas izvēles, šo pārliecību iekaļ arvien dziļāk, līdz tā kļūst mums par neapstrīdamu patiesību; mūsu paradumi liedz mums redzēt pieejamās iespējas.
Bet mums ir izvēles – mēs varam praktizēt gan bezpalīdzību, gan izturību, radošumu un atjautību. Tāpat kā mēs varam veidot vēdera muskuļus, mēs varam veidot izturību, izmantojot praksi, kas vingrina un attīsta mūsu uzmanību. Mēs varam praktizēt noteiktu perspektīvu, kas sniedz iespējas.
Pavisam noteikti daži apstākļi ir sarežģītāki nekā citi. Taču mēs varam uzskatīt sarežģītības, steidzamības vai konkurējošu prasību kombināciju kā spēles laukumu, kurā trenēt un attīstīt izturību, radošumu, veiklību un atjautību
Un daudzi ir pieredzējuši – Prāts ir viss. Jūs kļūstat par to, kā domājat par sevi! (Buda)
Izmantots A.J. Viera, R. Kramer, “Management and Leadership Skills for Medical Faculty” , Springer 2016