Kad pēc pāris gadiem darba tirgū ienāks paaudze, kas dzimusi pēc 2000.gada, iespējams, ka darbavietās mēs kopā strādāsim četras paaudzes. Šajā rakstā Motify mēģina salīdzināt dažādu paaudžu vērtības, atrast to, kas motivē un virza katru paaudzi, kā arī apzina, kā atpazīt katru no paaudzēm un saprast to finanšu uzvedību.
Protams, piederību katrai no tām var novilkt ar dzimšanas gadu robežšķirtnēm, taču tas nav vienīgais parametrs, jo vienas paaudzes cilvēks pēc savām vērtībām un uzvedības var piederēt citai paaudzei. Tomēr lielie, vispārīgie secinājumi un tendences ir nolasāmi.Domājot par paaudzēm, kuras strādā kopā Latvijā, varētu vilkt zināmas paralēles ar amerikāņu pieeju, kas dala pēc šāda principa: “baby boomers” jeb pēckara paaudze, kas dzimusi no 1945. līdz 1962. gadam; X paaudze, kas dzimusi no no 1962. līdz 1980. gadam, Y paaudze, kas iezīmē no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos. Nākamā ir Z paaudze, kas joprojām pētniekiem ir mīkla.
Vecākā jeb pēckara paaudze. Dzimuši laikā no 1945. līdz 1962. gadam. Devīze: mans darbs tas – esmu es
Raksturojums
Pastāv diezgan lielas atšķirības starp šīs paaudzes pārstāvjiem Rietumu pasaulē un cilvēkiem no bijušas padomju ģeogrāfiskās telpas. Galvenā atšķirība ir uzkrātā bagātība – Rietumos šī paaudze ir no ekonomikas perspektīvas maksātspējīgs un pievilcīgs segments, bet mūsu platuma grādos šo paaudzi nevaram uztvert tik viennozīmīgi – turīga vai maznodrošināta.
Tā ir paaudze, kura bija piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ir ļoti strādīga, uzmanīga un pacietīga. Paaudze, kura augstu vērtē stabilitāti un drošību, taču vienlaikus ir gatava, ka šī stabilitāte var itin viegli tikt sagrauta, tāpēc visvairāk paļaujas paši uz sevi. Tā uzmanīgi pieņem lēmumus, vienlaikus ir izteikti lojāla pārbaudītiem darba devējiem, zīmoliem.
Finanšu uzvedība
Šīs paaudzes pārstāvji ir apdedzinājušies dažādās finanšu sistēmu pārmaiņās un krīzēs. Domājot par pensiju, viņi lielā mērā paļaujas uz valsti un valdību. Bērni nav viņu pensiju cerība, jo tā ir paaudze, kas dzīvoja ar lozungu “visu labāko bērniem”. Tā kā privātie pensiju atbalsta instrumenti tirgū ienāca tūlīt pēc lielajiem finanšu satricinājumiem, viņi tiem neuzticējās un laikus nesāka veidot privātos pensiju uzkrājumus. Viņi mazāk riskē, ir prātīgi attiecībā uz kredītiem un investīcijām, un nav izteikta “ātro kredītu” auditorija.
Vidējā jeb X paaudze, dzimuši laikā no 1962. līdz 1980. gadam.
Devīze: Mana izglītība – tas esmu es!
Šī ir uzņēmēju paaudze (katra otrā ir uzņēmēju paaudze – nākamā būs tie, kas dzimuši pēc 2000. gada). Viņu darba motivācija – pašvērtība, atzinība, statuss. Tā kā viņi ir mazliet ciniski attiecībā pret darbu, viņi te meklē ne tik daudz jēgu, cik iespējas attīstīt sevi, savas prasmes un zināšanas. Patstāvīgi (nav vajadzīga atgriezeniskā saite), adaptīvi, efektīvi un uz peļnu orientēti cilvēki. Viņu moto – mēs strādājam, lai dzīvotu.
Finanšu uzvedība
Šī paaudze savā ziņā visvairāk cietusi no finanšu krīzēm. Krīze viņus skāra jūtīgā dzīves ciklā – paaudze ir vēl pārāk jauna, lai tai būt finansu “drošības spilvens”, akcijas vai izmaksāti īpašumi. Šī paaudze pēdējā mājokļu tirgus burbulī ir zaudējusi ap 45 % no savu īpašumu vērtības.
Otrs sāpīgs sitiens – tai bija jāpārskata karjeras iespējas mirklī, kad viņi tuvojās karjeras virsotnēm. Viņi pilnā mērā izbaudīja darba tirgus pārmaiņas – pazuda vienas profesijas, citas kļuva nepieprasītas, mainījās noteikumi algu izmaksās…
Šai paaudzei ir lielas finansiālas saistības. No visām trim paaudzēm šī visizteiktāk gribējusi dzīvot šodien un baudīt visu uzreiz, kas nozīmē “dzīvot pāri saviem līdzekļiem”. Tāpēc to raksturo liels kredītu slogs, portfelī ir gana daudz saistību – bērnu studiju, hipotekārie, kredītkaršu. Paaudze X atrodas zināmā iespringuma stāvoklī, jo jau jāsāk domāt par vecākiem, bet joprojām jādomā par bērniem, tatad jākalpo uz abām pusēm.
Šī paaudze nav lieli investori. Iegulda naudu ļoti uzmanīgi, pārāk konservatīvi savam vecumam. Tas attiecas arī uz pensiju uzkrājumiem, kam viņi velta līdz 5% no saviem ienākumiem, kur vajadzētu vismaz 10 – 15%.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas makroekonomikas eksperts: Es teiktu, ka šī paaudze, pie kuras pats arī piederu, ir izvilkusi diezgan laimīgu lozi. Brīdī, kad Latvijā mainījās sabiedriskā iekārta, viņi bija ļoti jauni vai diezgan jauni. Viņiem ir lielāks vai mazāks priekšstats par iepriekšējo sistēmu, kas ir vērtīga dzīves skola, bet tā nepaspēja viņus īpaši samaitāt, X paaudzes jaunāko daļu pat nemaz. Šīs paaudzes pārstāvju likteņos liela nozīme ir pat nelielām dzimšanas brīža atšķirībām. Pats esmu dzimis 1975. gadā un atceros, ka tie, kas bija kaut par gadu vai diviem vecāki, deviņdesmito gadu sākumā paspēja ieņemt vērtīgas nišas, kurās vēl joprojām veiksmīgi darbojas. Taču X paaudzes jaunākajai daļai savukārt bija labākas iespējas papildināt izglītību Rietumos.
Milenial jeb Y paaudze – dzimuši no 1980. līdz 2000. gadam.
Viņu devīze: mans sociālais kapitāls – tas esmu es!
Šo dēvē arī par Millenium paaudzi, pilnībā sociāli integrēto paaudzi, kas ievērojami atšķiras savu vecāku un vecvecāku paaudzēm. Šīs paaudzes pieņēmumi par vecāko paaudžu piemērotību darba tirgum ir diezgan nekomplimentāri – viņi labprāt atlaistu visus darbiniekus, kas vecāki par viņiem. Bet tieši šī paaudze tiek uzskatīta par izcilo vadītāju paaudzi. Palūkosim – kāpēc.
Raksturojums
Korporatīvie un politiskie skeptiķi, kam nav īpašu autoritāšu. Ļoti pārliecināti par savām profesionālajām priekšrocībām, kur ietilpst gan vairāku valodu zināšanas, gan tehnoloģiju pārvaldība, gan sociālajos tīklos labi uzbūvēts sociālais kapitāls. Viņiem ir vairāk entuziasma, mērķtiecības un agresijas attiecībā uz saviem profesionālajiem mērķiem. Eva Selga kā piemēru citē savu sarunu ar kādu šīs paaudzes darbinieku, kurš jautā: “Kas man būtu jādara, lai es ieņemtu sava vadītāja vietu? Kādi kursi, prasmes un zināšanās man jāapgūst, lai varētu viņu izkonkurēt saprātīgā periodā?”. Viņi ir toleranti pret dažādību, elastīgi, ļoti spējīgi darboties multitasking apstākļos. Karjeras motivācija – interesants darbs, nemitīga atgriezeniskā saikne par profesionālo sniegumu. Ja nav ne viens, ne otrs – viņi meklē citu darbavietu. Viņi nav gatavi strādāt tik smagi kā iepriekšējās paaudzes, viņiem būtiska arī personīgā dzīve – interesanta un ar ievērojamu brīvības sajūtu. Viņu vājās vietas ir nespēja būt produktīviem, noturīgiem un strādāt komandā.
Finanšu uzvedība
Iespējams, tāpēc, ka piedzīvojuši savu vecāku finanšu satricinājumus, viņi dod priekšroku brīvībai. Viņi negrib uzņemties lielus ilgtermiņa riskus. Ja arī viņiem ir/būs kredīti, tie visbiežāk ir tikai īstermiņa un ar mazākiem riskiem. Interesanti, ka šī paaudze ir gatava uzkrāt pensijai jau no pirmās algas, vienlaikus viņi pat negribētu pensionēties, jo tieši darbā saredz jēgu, piepildījumu un aizrautību.
Tomēr nauda viņiem ir svarīga! Viņi inernetā daudz mācās un interesējas par alternatīviem finanšu modeļiem. Paraduši iepirkties online vidē, nebaidās no paypal un līdzīgām sistēmām. Viņi vairāk kā citas paaudzes cenšas kontrolēt savu finanšu situāciju, bieži to dara caur mobilajām aplikācijām, budžeta plānotājiem. Paredzams, ka šī paaudze atbalstīs dažādas netradicionālas finanšu inovācijas, viņus vilina akciju darījumi.
Lai arī šī paaudze uzreiz pēc augstskolas nonāca ekonomiskās krīzes kulminācijā un tādējādi daļa pat kļuva bezdarbnieki, viņi par to īpaši nesatraucas un mierīgi dzīvo savu vecāku paaudzei “uz kakla”. Tā nesen ASV veikts pētījums liecina, ka ir paaugstinājies vecuma slieksnis, kurā jaunie cilvēki uzskata, ka noteikti jābūt finansiāli neatkarīgiem no saviem vecākiem. 1993. gadā tas bija 22 gadi, tagad -25 gadi.
Reģenatori jev Z Paaudze (pēc 2000. gada dzimušie) būs inovatori un uzņēmēji. Viņi paņems to, ko esam uzbūvējuši un nostabilizējuši, un no tā visa izveidos ekoloģisku inovāciju. Jo nākamās, Z paaudzes galvenā tendence būs ekoloģija un sadarbība. Mūsu vecāki (tā dēvētie baby boomers) savulaik atteicās no Dieva, X paaudze teica, ka Dieva vispār nav, ir tikai materiālā pasaule, bet Y paaudze jau sāka uzdot jautājumus. Tagad nāks Z paaudze, kura jūt Dievu sevī ar visām ķermeņa porām. Viņi pēc savas būtības ir atšķirīgas. Tas nozīmē, ka mainīsies tradīcijas, vērtības, politika. Vairs nebūs iespējams veidot politiku tā, kā to darīja agrāk, un pasaule mainīsies nevis revolucionāli, bet gan evolucionāli. Tā kļūs ētiskāka. Vairāk iesaistīta politikā, ekonomikā, dažādās sociālās kustībās.
Jā Y paaudze ir viskosmopolītiskākā, pret politiku un valsti vienaldzīgākā, skeptiskākā paaudze. Un distancējoties no valsts, viņi saka varai – nē. Savukārt X paaudze ir nogurusi un apātiska. Tad Z paaudzei šobrīd ir vai būs 17 gadu, viņi drīz ies balsot un kaut vai visus izsvītros, ja uzskatīs par pareizu. Jā, Z paaudzei jau būs noteikta pilsoņu pozīcija. Viņos ir aktivēta augsta atbildības sajūta. Piemēram, ja uz grīdas ir nokritis papīrs, Z paaudzes pusaudzis netipiski vecumam to pacels un izmetīs miskastē. Ja to izdarīs kāds no X paaudzes, viņš vēl nedēļu par to runās, bet Y paaudze to darīs principa pēc. Z paaudze ir tā, kurai vairs nebūs balts vai melns, labs vai slikts. Viņiem patiesi izdosies iedzīvināt iņ un jaņ pretstatu vienību, to sadarbību un atšķirīgā vērtīgumu
